1. konjugācijas -ošs mija?
Opened this issue · 4 comments
- konjugācijā -ošs tiek veidots no tagadnes celma, pašreiz bez mijām.
kļū/kļust/kļuv -> kļūstošs, šķis/šķiet/šķit -> šķietošs.
Taču dažiem vārdiem (piemēram 'viest' no #85) izskatās, ka tā nav labi.
ieviest -> ieviesošs nevis ieviešošs ?
dvest -> dvesošs nevis dvešošs?
Bet tad jāsaprot sistēma visiem vārdiem uzreiz. Tiem 1. konj vārdiem, kuriem tagadnes celms beidzas ar -š ("ciest", "appūst", "atpūst", "atraust", "dirst", "dvest", "dzēst", "elst", "iemelst", "ieviest") varbūt prasās tieši ņemt pagātnes celmu:
ciest -> cietošs vai ciešošs, ciesošs?
atpūst -> atpūtošs vai atpūšošs, atpūsošs ?
Vajag valodnieku viedokli.
Protams, jautājums arī, vai kaut kas tāds neparādās arī tiem, kam tagadnes celms nebeidzas ar -š bet kādu citu burtu.
Man liekas, ka vismaz "elšošs" ir vārds...
Akadēmiskās gramatikas 1260.paragrāfs saka, ka labskanības dēļ reizēm taisa no pagātnes. Bet vajag valodnieku lēmumu par to, vai tur nav jāatpazīst abi varianti. 
Domāju, ka jātaisa likums par pagātnes celmu tiem, kam tagadnes beidzas ar -š vai -ž. Un kad uzskriesim tiem izņēmumiem, tad tiem jāliek forma, ko atpazīst, bet neģenerē. Periodika, kas noklāj pēdējā gadsimta rakstu valodu, praktiski nerāda normālus piemērus ar tagadnes formu.
Papildus piezīme no Morfoloģiskās attīstības grāmatas - savulaik šo divdabi rakstīja ar izskaņu -ots. Tikai atsevišķām formām bija ar š formas. Un tai laikaā derēja universālais likums par tagadnes celmu. Bet no 19.gs. vidus tas mainījās uz -ošs, attiecīgi noteiktām formām labskaņa prasīja lietot pagātnes celmu.
Jokainais fakts - mēs pārbaudījām, leksikonā nav 2. un 3. konjugācijas vārdi ar tagadnes celam beigām -š vai -ž, kuriem arī notiktu šāda pārmaiņa - bija divi piemēri ar -dž (mudž-) un vēl piemēri ar -kš, bet visos skaņas paliek nemianīgas šajā divdabī. Tātad izņēmums attiecas tikai uz 1. konjugācijas verbiem.